Visi ieraksti sadaļā "atklājums"

Mūzika ir Dievs. Un otrādi

Šīs skaņas šorīt tā paņēma „aiz aknām”, ka nolēmu padalīties. Vispirms noklausies. Tikai noklausies. Pēc tam klausies vēlreiz un ieskaties to cilvēku sejās. Tur ir Viņš.

(Akardeonu grupa Motion Trio no Polijas (Ak, izrādās, viņi ir bijuši Rīgā pirms gada!) un leģendārais Bobby McFerrin.)

. . .

+ video ar Bobby McFerrin uzstāšanos 2009. gada Pasaules zinātnes festivālā – kā vēl viens pierādījums, ka mūsu smadzenes ir radītas, lai taptu skaistais. Tik jānomaina programma.

Ēnu spēles

Dažbrīd, tādos vakaros kā šis, kad esi iedvesmots no redzētā un dzirdētā, pārņem vieglas šausmas, iedomājoties, cik daudz interesantu notikumu ik dienas notiek pilsētā, kurā „nekas nenotiek” – Rīgā. Un cik daudz vairāk notikumu netiek piedzīvots, jo ieradums un taciņa darbs-māja-darbs visbiežāk šķiet argumentēti nepārvarams šķērslis.

Ārzemju mākslas muzejā Indonēzijas vēstniecība Zviedrijā rīkoja wayang izrādi – vissenāko leļļu teātra formu, kas saglabājusies līdz mūsdienām. Izrāžu uzbūve nav mainījusies gadu simtiem. To sižeti aizgūti no hinduistu svētajiem rakstiem, bet viņu dievi nav miruši – tie dzīvo līdzi tam, kas notiek šobrīd, un var pēkšņi runāt, piemēram, par Holivudu, lai pēc tam atkal pievērstos Rāmas un Sītas attiecībām. Ēnu teātra lelles izgriež no bifeļa ādas un tās vada viens leļļu meistars ar asistentu. Wayang (tulkojumā – ēna, spoks) izrades tradicionāli pavada gamelāna orķestris – sitaminstrumentu grupa, kuru veido dažādas formas un izmēra gongi, bambusa ksilofoni un bungas.

Cik maksāja šis divu stundu ceļojums eksotikā? 3 latus. Atkal pārņem vieglas, bet pozitīvas šausmas. Paldies Ārzemju mākslas muzejam!

Te video (Paldies, Linda!), kurā redzams wayang leļļu tapšanas process.

Un te gabaliņš mūzikas, lai sajustu gongu orķestra vibrācijas.

Gamelan Gong: Barong Dance (Indonesia / Bali)

Mērķis līdz beigām

Pieļauju domu, ja Sokrats dzīvotu mūsdienās, viņam itin labi patiktu TV seriāls South Park, kurš šogad jau 14. sezonu turpinās uzdot ironiskus jautājumus un sniegt ciniskas atbildes absolūti par jebko. Seriāla autori – popkultūras „filozofi” Trey Parker un Matt Stone – piedzima 70. gadu sākumā. Tieši tobrīd savas dzīves gaitas beidza bītniku paaudzes garīgais skolotājs un elks Alans Vatts – britu izcelsmes amerikāņu filozofs, rakstnieks un lektors, kurš vairākus gadu desmitus ir bijis pazīstamākais Austrumu reliģiju speciālists Rietumos un viens no XX gadsimta visvairāk lasītajiem grāmatu autoriem par Dzenbudismu.

Neesmu pārbaudījis Latvijas grāmatnīcu plauktus, bet tepat – internetā – ir brīvi klausāmi simtiem Alana Vatta universitāšu lekciju ierakstu. Trīs no tiem South Park seriāla autori ir ilustrējuši un pārvērtuši pāris minūšu garās filmiņās.

Pat ja neko vairāk, pirmā ir noskatāma obligāti…

Dzīve un mūzika

Adataiņi un lipekļi

Ābolu raža

Un šeit vēl divi filozofiski stāsti kustīgos attēlos:
Es / Mans un Universa valoda.

Alana Vatta lekciju un grāmatu krājumi internetā:
www.alanwatts.com
www.alanwattspodcast.com
www.alanwatts.org

P.S. Paldies @uldisz par šo atklājumu.

Baltā Džeka šokolāde

Beidzot! Trim reklāmas kampaņām šī mēneša laikā ir izdevies atkausēt sasalušās jūtas pret šo nozari.

Nenoliegšu. Pirmās kampaņas atslēgas posms, kas padara mani vāju, ir Jack White no The White Stripes. Viņš var darīt jebko un tas izskatīsies stilīgi. Pievienojiet tam klāt vēl intelektu, smagu darbu, talantu un lozungu Dari ar domu! pāri visam.

Viņa jaunākais projekts saucas The Dead Weather, kurā apvienojušies soliste Alison Mosshart no The Kills, Dean Fertita no Queens Of The Stone Age un Jack Lawrence no The Raconteurs. Pirmo studijas albumu Horehound un pirmo mūzikas klipu pieteica reklāmas kampaņa, kas drīzāk atgādina kādas dramatiskas filmas plakātus, plus aktīva baneru parādīšanās ar mūziku saistītos interneta servisos. Jūnijā grupa ieradās Lielbritānijā, lai sniegtu debijas koncertus. Tie notika Londonas mūzikas „laboratorijā” From The Basement (vēl viens brīnišķīgs atklājums!) un tika pārraidīti ne tikai internetā, bet pirmo reizi arī caur Nokia N97 tālruņiem.

Šonedēļ, kad The Dead Weather albums ieraudzīja veikalu plauktus un digitālos plašumus, grupa izspēlēja Villija Vonkas iedvesmotu triku. (Atcerieties filmu par šokolādes fabrikas ekscentrisko īpašnieku, kurš ievietoja piecas zelta biļetes šokolādes tāfelītēs?) Sešos muzikas diskos ir paslēpta fotogrāfiju strēmelīte ar grupas dalībniekiem. Ja būsiet laimīgie atradēji, varesiet doties par brīvu uz Nešvilu, apciemot Jack White privāto mūzikas studiju Third Man Records.

Un, visbeidzot, mājaslapā pirmizrādi šonedēļ piedzīvoja klips Treat Me Like Your Mother, kura režisors ir Jonathan Glazer – tas pats, kurš veidoja brīnišķīgo Sony Bravia krāsu salūtu, reklāmas pasaulē leģendāros Guinness sērferus un apbrīnojami smalko Levi’s Odiseju.

Patiesībā es nezinu, cik daudz šis stāsts ir par kampaņu un cik daudz par mūziku. Who’s got it figured out? Spiežu Play. Vēlreiz. Un vēlreiz.

. . .

P.S. Pirmajā lapā zem foto strēmelītes ir paslēpts klips, kuru vērts noskatīties – iespēja redzēt, kā top īstas, autentiskas plates.

P.S.S. Un tad, kad viss jau padarīts, mazā Kristina no Londonas atsūta šo: mājaslapa Nick Cave otrajai grāmatai The Death Of Bunny Munro. Un atkal jāpārraksta visu no sākuma…

My Brightest Diamond

Teju vai mokošas sajūsmas pārņemts, vēlējos pastāstīt par savu jaunāko atklājumu un mīlestību. Tā ir tikai 48 stundas veca un man joprojām kņud āda, klausoties šajās mūzikas skaņās. Meklējot internetā kaut ko vairāk par viņas vārdu un darbiem, lai radītu nelielu stāstu, es uzdūros šim koncerta ierakstam.

Šobrīd, kad esmu to noklausījies trīs ar pusi reizes vienas nakts laikā, sapratu, ka aprakstīt neko nevajag. www.mybrightestdiamond.com – tur viss ir. Svarīgāk tagad ir dzirdēt. Un sadzirdēt.

Nospiediet šeit, lai dzirdētu visu koncertu: baeblemusic.com

[...]

No īsfilmu festivāla Future Shorts 2009. gada darbiem. Dvēseles smalkās vibrācijas režisora Mike Figgis versijā. Mīlu šīs klusuma skaņas, minimālismu un meiteni.

Seminārā, kuru man laimējās piedzīvot pirms trijām nedēļām mazā, izžuvušā Nepālas ciematiņā Lumbini, kādu dienu izskanēja frāze: mēs nedzīvojam dzīvi, bet vienmēr gatavojamies to darīt rīt. Par to otrs īsais kino stāsts no režisora Chris Cottam.

P.S. Šo sestdien, 30. maijā, Miervidu centrā otro reizi notiks psihoterapeites Gintas Ratnieces seminārs par K. G. Junga teoriju, kas izskaidrota ar Tima Bērtona brīnišķīgās filmas Lielā Zivs palīdzību. Pats biju. Redzēju. Iesaku. No sirds. Vairāk informācijas meklējiet šeit.

Dzīves jēga zivs formā

Čaka ielas galā, kur Zemitānu tilts paceļas virs balzāma rūpnīcas korpusiem, sākas un beidzas klusā Sapieru iela. Lieldienu brīvdienās divi psihoterapeiti – Indra un Sandis Dūšeļi – šajā vietā atklāja Miervidu centru. Kā rakstīts uz durvju plāksnītes – vieta izziņai, atjaunotnei un kultūrai.

Manuprāt, ir vērts ierakstīt vārdu Miervidi savos interešu blociņos un pasekot līdzi notikumiem, kas tur tiks organizēti. To amplitūda ietver mākslas, deju un kustību terapiju, ģimeņu psiholoģiju, meditācijas nodarbības, reiki, jogu un citus līdzīga rakstura pasākumus gan speciālistiem, gan pārējiem no mums, kam dažkārt patīk „rakt dziļāk“.

Centra mājaslapa šobrīd ir tapšanas stadijā, taču darbojas tālrunis 27 060 889 un e-pasts welcome@miervidi.lv, ar kuru palīdzību var pieteikties jaunumiem.

Viens no pirmajiem interesantajiem pasākumiem notiks jau sestdien, 25. aprīlī. Psihoterapeite Ginta Ratniece iepazīstinās ar psihoanalīzes krusttēva Karla Gustava Junga teorijas pamatprincipiem, darot to ar… Tima Bērtona ģeniālās filmas Lielā zivs (Big Fish) palīdzību! Saprotot filmā izmantotos simbolus, būšot vieglāk analizēt notikumus un pārdzīvojumus pašam savā dzīvē. Nu… Ja galvas sakārtošana notiek ar Helēnas Bonemas Kārteres un Džesikas Langas brūno acu palīdzību, esmu gatavs terapijai.

Lai pieteiktos, jāraksta uz adresi ginta.ratniece@apollo.lv. Lai uzzinātu mazliet vairāk, spiediet šeit.

P.S. Miervidu centra ieejas durvis atrodas tieši pretīm Rīgas Balzāma firmas veikalam. Uzkrītoši simbolisks atgādinājums par diviem dažādiem prāta stāvokļiem.



Copyright © 2004–2009. All rights reserved.

RSS Feed. This blog is proudly powered by Wordpress and uses Modern Clix, a theme by Rodrigo Galindez.