Priecīgus Ziemassvētkus!
Prāga. 2008. gada oktobris.
Runājot par dievbijību, pats galvenais ir tas, lai cilvēkam būtu pareizs priekšstats par dieviem. Cilvēkam ir jāzina, ka dievi ir, ka viņi virza pasauli labi un pareizi, ka viņi ir lēmuši, lai tu viņiem paklausi un samierinies ar visu, kas notiek, kā arī labprāt un ar pārliecību seko viņu lēmumam, jo tas izriet no labākiem nodomiem.
Tādējādi tu nekad dieviem nepārmetīsi un neapvainosi viņus, ka viņi nerūpējas par tevi. Bet tas viss ir iespējams tikai tad, kad tu labā un ļaunā jēdzienus atšķirsi no visa, kas nav mūsu varā, un nesāksi meklēt tos tikai tajā, kas patiešām ir mūsu varā.
Jo, kamēr tu kādu no tiem uzskati par labumu vai ļaunumu, tev neizbēgami vajag izteikt pārmetumus vaininiekiem un ienīst tos, ja tu neesi sasniedzis visu, pēc kā tu esi tiecies, vai tev atgadījies kaut kas tāds, ko tu neesi vēlējies. Jo katra dzīva radība pēc savas iedabas tiecas vairīties no visa, kas tai liekas kaitīgs, turpretim visu, kas tai liekas derīgs kopā ar pašiem cēloņiem, tā tiecas iekārot un apbrīnot.
Epiktēts, grieķu filozofs (55.-135. g.m.ē.) Fragments no grāmatas Epiktēts. Rokasgrāmata. Izdevniecība Zvaigzne, 2009.
