Chicken Belleville

Mīlas vēstule Reklāmai

* * *

Я вас любил: любовь еще, быть может,
В душе моей угасла не совсем;
Но пусть она вас больше не тревожит;
Я не хочу печалить вас ничем.
Я вас любил безмолвно, безнадежно,
То робостью, то ревностью томим;
Я вас любил так искренно, так нежно,
Как дай вам бог любимой быть другим.

Aleksandrs Puškins (1829)

. . .

397 nedēļas un viena diena. Tā bija nejaušība, kuras dēļ nokļuvu savā pirmajā un vienīgajā reklāmas aģentūrā. Pavisam īstā. Ar īstiem cilvēkiem, attieksmi un sajūtām. Ar asinīs ierakstītu filozofiju: DARI AR DOMU. Trīs vārdi, ar kuriem pietiek, lai izvērtētu, saprastu, paskaidrotu un sajustu.

Tās bija ļoti skaistas, grūtas un bagātas dienas. Ar visu iespējamo emociju gammu. Visu. Esmu un vienmēr būšu pateicīgs tai nejaušībai un satiktajiem cilvēkiem, ar kuriem kopā tas tika piedzīvots.

Tagad tam pielikta pieturzīme. Uz kādu brīdi. Reklāma iztukšo.

Tenisona apskaidrība

Pavasaris. Lumbini ciemats Nepālā. Ieeja Maya Devi templī – vietā, kur dzimis Buda. Nejaušība uz celiņa flīzēm veido latvietim vien izprotamu vārdu un jēgas spēli.

Tas notika pirms gadiem desmit ar krietnu plusiņu. Kādā darba dienas vakarā teātra režisors un pedagogs Modris Tenisons, kurš tobrīd ar savu radošo prātu palīdzēja jaunajai radiostacijai Super FM, veda mani savā auto no Bezdelīgu ielas pāri Vanšu tiltam. Viņš stāstīja par nesenu notikumu – studenti viņu bija uzaicinājuši uz savu darbu skati.

Tenisona kungs sēdēja starp skatītājiem priekšējās krēslu rindās un drīz vien viņu pārņēma stindzinoša doma: „Vai tiešām es to esmu viņiem mācījis? Vai tā viņi to ir sapratuši?” Vakars bija sabojāts un prāts – nemierīgs. Taču tad pēkšņi kaut kas mainījās. „Es sapratu,” teica Tenisona kungs: „Ka tajā brīdī skatījos ar acīm, kas gaida to, ko grib redzēt, nevis ar acīm, kuras redz to, ko tām rāda.”

Tajā brīdī tapu apskaidrots. Un šī ir viena no retajām apskaidrības reizēm, kuras pēdas joprojām ir palikušas. Paldies Jums, Tenisona kungs.

No otras puses

Jau dažas dienas man ir sajūta, ka esmu kaut ko sapratis. Tas sākās, šķiet, pagājušajā nedēļā. Pēc setdienas rīta Miervidos un divām brīvdienām birojā. Tāds vārgs enerģijas vilnis. Notikumi visapkārt, kā viens liels, garš retrīts sāk sniegt savus augļus. Visderdzīgāko pēdējo mēnešu frāzi – krīze ir iespēju laiks – pēkšņi ieraudzīju no Aizspogulijas puses. Man tā riebjas joprojām, taču tās negaidītās atziņas par ieguvumu sev, dusmām, apjukumu, darbu, mērķiem un vajadzībām ir palikušas.
Vēl nezinu, vai spētu to saprasto izlikt uz papīra. Pārāk trausli.

„Dzīves problēmas atrisinājumu pamana šīs problēmas izzušanā.”
(Ludvigs Vitgenšteins)

Evolūcijas ceļš. Vēlēšanas

Chinua Achebe – nigēriešu rakstnieks, dzejnieks, kritiķis un literatūras profesors. Viņa intervijas fragments no jau iepriekš aprakstītās grāmatas Wisdom:

„Posts, ko nodara koloniālā vara, ir tāds, ka jums vairs nav iespējas valdīt pašiem pār sevi. Ja tu atnāksi un pārņemsi kāda cita zemi vai pat pašu cilvēku, upuris nebūs spējīgs vienā mirklī paņemt to atpakaļ. Tu teiksi: “Labi, es dodu tev neatkarību.” Taču šī persona jau ir zaudējusi rakstura īpašības, kas nepieciešamas neatkarībai, pirms vairākiem gadiem, gadu desmitiem un dažreiz pat gadsimtiem.

Tādēļ uzdevums šajā brīdī ir sākt radīt sevi no jauna tieši tādā pašā ceļā kā to, visticamāk, darīja senči pirms vairākiem tūkstošiem gadu, jo viņi mācījās valdīt pār sevi un organizēt sevi. Mums tā visa nav. Tāpēc nav arī tādas iespējas teikt: “Labi, es eju projām, ņem sev visu atpakaļ.” Tam būs nepieciešams ļoti ilgs laiks.”

Šīs rindiņas izlasīju tieši pirms 60 dienām. Kopš tā brīža kāda maza daļiņa manī, kas vēro apkārt notiekošo, ir kļuvusi nedaudz mierīgāka. Ne tādēļ, ka notiekošais ir labs vai slikts, pareizs vai nepareizs, bet tādēļ, ka tā tam jābūt. Tā ir mana un manas zemes evolūcija. Aiz muguras mums ir niecīga 40 gadu neatkarības pieredze. Ar pārrāvumu vidū. Priekšā – vairāki gadsimti sevis radīšanai un apgūšanai. Nācijas evolūcijas ceļš. Lai vai kāds būs svētdienas rīts Latvijā, citāds tas nebūs iespējams.

Svītraino reiss

1966. gadā grupa Frankie Valli & The Four Seasons izdeva plati Working My Way Back To You, kuras B pusē bija ierakstīta dziesma Beggin. 41 vasaru vēlāk – 2007. gadā – franču dīdžejs Pilooski pārstrādāja oriģinālo dziesmas versiju, padarot to garāku un vēl „garšīgāku“ deju zālēm:

Vēl pēc gada, par godu Adidas Originals sporta kurpju jubilejai (jau 60!) kanādiešu aģentūra Sid Lee noorganizēja svinības visiem mūžam jaunajiem. Viesu sarakstā: David Beckham, Ting Tings, DMC, Kate Perry, Missy Elliot, Estelle, Kevin Garnett, Method Man, Russell Simmons, Young Jeezy, Redman, Chad Hugo un citi. Stāsta, ka šis esot viens no visu laiku dārgākajiem reklāmas klipiem.

Un, visbeidzot, arī žanra klasiķi pateica savu vārdu:

Dodiet man mūžīgās jaunības eliksīru!