Chicken Belleville

Tenisona apskaidrība

Pavasaris. Lumbini ciemats Nepālā. Ieeja Maya Devi templī – vietā, kur dzimis Buda. Nejaušība uz celiņa flīzēm veido latvietim vien izprotamu vārdu un jēgas spēli.

Tas notika pirms gadiem desmit ar krietnu plusiņu. Kādā darba dienas vakarā teātra režisors un pedagogs Modris Tenisons, kurš tobrīd ar savu radošo prātu palīdzēja jaunajai radiostacijai Super FM, veda mani savā auto no Bezdelīgu ielas pāri Vanšu tiltam. Viņš stāstīja par nesenu notikumu – studenti viņu bija uzaicinājuši uz savu darbu skati.

Tenisona kungs sēdēja starp skatītājiem priekšējās krēslu rindās un drīz vien viņu pārņēma stindzinoša doma: „Vai tiešām es to esmu viņiem mācījis? Vai tā viņi to ir sapratuši?” Vakars bija sabojāts un prāts – nemierīgs. Taču tad pēkšņi kaut kas mainījās. „Es sapratu,” teica Tenisona kungs: „Ka tajā brīdī skatījos ar acīm, kas gaida to, ko grib redzēt, nevis ar acīm, kuras redz to, ko tām rāda.”

Tajā brīdī tapu apskaidrots. Un šī ir viena no retajām apskaidrības reizēm, kuras pēdas joprojām ir palikušas. Paldies Jums, Tenisona kungs.

Ēnu spēles

Dažbrīd, tādos vakaros kā šis, kad esi iedvesmots no redzētā un dzirdētā, pārņem vieglas šausmas, iedomājoties, cik daudz interesantu notikumu ik dienas notiek pilsētā, kurā „nekas nenotiek” – Rīgā. Un cik daudz vairāk notikumu netiek piedzīvots, jo ieradums un taciņa darbs-māja-darbs visbiežāk šķiet argumentēti nepārvarams šķērslis.

Ārzemju mākslas muzejā Indonēzijas vēstniecība Zviedrijā rīkoja wayang izrādi – vissenāko leļļu teātra formu, kas saglabājusies līdz mūsdienām. Izrāžu uzbūve nav mainījusies gadu simtiem. To sižeti aizgūti no hinduistu svētajiem rakstiem, bet viņu dievi nav miruši – tie dzīvo līdzi tam, kas notiek šobrīd, un var pēkšņi runāt, piemēram, par Holivudu, lai pēc tam atkal pievērstos Rāmas un Sītas attiecībām. Ēnu teātra lelles izgriež no bifeļa ādas un tās vada viens leļļu meistars ar asistentu. Wayang (tulkojumā – ēna, spoks) izrades tradicionāli pavada gamelāna orķestris – sitaminstrumentu grupa, kuru veido dažādas formas un izmēra gongi, bambusa ksilofoni un bungas.

Cik maksāja šis divu stundu ceļojums eksotikā? 3 latus. Atkal pārņem vieglas, bet pozitīvas šausmas. Paldies Ārzemju mākslas muzejam!

Te video (Paldies, Linda!), kurā redzams wayang leļļu tapšanas process.

Un te gabaliņš mūzikas, lai sajustu gongu orķestra vibrācijas.

Gamelan Gong: Barong Dance (Indonesia / Bali)

Atdodiet atpakaļ

Visiem zāļu tēju, eko dzīvesveida un latviskās dzīvesziņas kopējiem, visiem, kas jau paspējuši noilgoties pēc vasaras, rīt, 6. oktobrī, gabaliņš saules būs atrodams izziņas un kultūras centrā Miervidi.

Tur notiks Zāļu sievas zelta padomu seminārs. Kā stāsta, jau otrais, un kā esmu dzirdējis no cilvēka, kura sarūpētās tējas pats tagad (dažreiz) dzeru, pirmais pasākums esot bijis brīnišķīgs un ļoti noderīgs iegūtās informācijas ziņā. Vairāk par zāļu pasākumu, ko vadīs ventiņu stāstniece Līga Reitere, lasi šeit: www.miervidi.lv.

Pavasaris Vārnu ielā

Otrdien, 6. oktobrī, kino Rīga sāks rādīt Pavasaris Vārnu ielā – zīmētu pilnmetrāžas mūziklu, ko radījis viens no, talantīgākajiem latviešu grāmatu ilustratoriem un animācijas režisoriem Edmunds Jansons. Neesmu bijis pirmizrādē vai lasījis scenāriju, bet to, ka tas varētu būt īsts kino Notikums, man liek domāt iepriekšējie divi Edmunda darbi.

Tieši pirms gada redzēju Čiža acīm – filmiņu, kas veidota no zīmējumiem, kurus savā dienasgrāmatā 80 gadu garumā teksta vietā zīmējusi rīdziniece Irīna Piļke. Gandrīz gadsimts vēstures viena cilvēka sajūtās un piedzīvojumos. Un viss kopā ar neticami pozitīvu attieksmi pret dzīvi no pašas autores. („Jums tā ir tikai bilžu grāmata, bet man – visa dzīve.”) Jebkad, jebkur, ja tev ir iespēja redzēt šo 26 minūšu garo filmiņu, noskaties to! Gan forma, gan saturs tevi pārsteigs.

Otrs, mazliet agrāk redzētais, darbs bija īsfilmiņa Šķērgriezis, kas radīta pēc XIX gadsimta vācu psihiatra un grāmatu autora Heinriha Hofmaņa dzejoļa motīviem. Fragmentus no tās ir izmantojis arī mūziķis Jānis Žilde, veidojot klipu darbam Stāvi viens.

Bet kamēr līdz Vārnu ielas pirmajam seansam vēl pāris diennaktis jāpagaida, izdari ko citu: atver vaļā www.e-bibliotēka.lv un pieraksties pirmajā interneta laikmeta bibliotēkā latviešu valodā. Tur jau tagad ir iespēja noklausīties Jāņa Grīziņa Vārnu ielas republiku no pirmā nedarba līdz pat pēdējam kautiņam.

Šis interneta bibliotēkas projekts vēl oficiāli nav „palaists gaisā”, taču pat izmēģinājuma vērsija pārsniedz ierasti pieticīgās cerības – vairāk kā 800 audiogrāmatu, gandrīz 5000 tekstu no klasikas līdz mūsdienām, teātra izrāžu ieraksti un jauno režisoru eksperimentālie darbi. Un tas tikai sākums. Bibliotēkas saimnieki un autori ir tie paši cilvēki, kas radījuši pasaku portālu www.pasakas.net un uzskata, ka iespējām iegūt zināšanas ir jābūt neatkarīgi no tā, kur tu dzīvo, kas tu esi un cik daudz naudas kabatā ir tev vai tavam bagātajam onkulim. Digitālā bibliotēka ir par brīvu.

Izdzīvo, Rīga! Lūdzu, izdzīvo!

„Laimīgāks nekad nebūs neviens no abiem – ne tas, kas netaisnīgi sagrābis tirāna varu, ne tas, kas ticis sodīts, jo no diviem nelaimīgajiem neviens nevar būt laimīgāks; taču nelaimīgāks būs tas, kas ticis sveikā cauri un kļuvis par tirānu. […] Nodarīt netaisnību ir ļaunāk nekā to paciest, bet palikt nesodītam – ļaunāk nekā saņemt sodu.

[...] Cilvēki, kas izvairās no taisnīga soda, viņi redz, kas tajā sāpīgs, bet ir akli pret tā noderīgumu un nezina, ka daudz lielāka nelaime ir dzīvot ar dvēseli, kas nav vesela – kas ir samaitāta, netaisnīga un bezdievīga, nekā ar slimu miesu. Tāpēc viņi vai lien no ādas laukā, lai izbēgtu no soda un lai netiktu atpestīti no vislielākā ļaunuma: viņi sagādā sev bagātību un draugus un pūlas iemācīties runāt pēc iespējas pārliecinošāk.”

No Platona (470.–399. p.m.ē.) darba Gorgijs.
Izdevniecība Zinātne. (65.–77.lpp.)

. . .

7guru.lv: Rīgu turpmāk popularizēs ar zīmolu “Live Rīga”
Diena.lv: Rīgas Tūrisma attīstības biroju vadīs Fliks
TVNet.lv: Zviedrija reklamējas par 10 miljoniem, Rīga – 6 miljoniem
TVNet.lv: Šlesers: nav ko kautrēties, Rīga būs Ziemeļu galvaspilsēta
7guru.lv: Latvijas reklāmas tirgus dalībnieki sašutuši par veidu, kā izvēlēts zīmola “Live Riga” radītājs
Diena.lv: Rīgas mērs nesaprot, kāpēc neizmantot gatavu airBaltic apmaksātu logotipu

Būs trešdiena, būs atkal kino

Pirms diviem gadiem 30 minūšu brauciena attālumā no Rīgas centra – Ķekavas vidusskolā – rādīja kino. Šķiet, tovakar tas bija Griškovecs, kas no lielā ekrāna stāstīja par savām domām un dzīvi uz Planētas. Vai varbūt tā bija Balle, ko sarīkoja Etore Skola? Neatminos. Katra ziņā kopš tā vakara reizi mēnesī labi cilvēki kino maģijas priekšā ir satikušies ne vienu reizi vien.

Šo trešdien, plkst. 19.30, kino vakars Vistu ciemā ir atkal klāt. Būs iespēja redzēt filmu Raudošā kamieļa stāsts, kas vienā no Arsenāliem pirms vairākiem gadiem ierindojās starp maniem spilgtākajiem un skaistākajiem kinoforuma piedzīvojumiem. Es zinu, ka Tu arī esi labs cilvēks. Nāc, skaties!

Kino tiek rādīts par brīvu. Ar titru tulkojumu latviešu valodā. Viss, kas Tev nepieciešams – atvērtas acis un uz pusotru stundu izslēgts tālrunis.

P.S. No Rīgas uz Ķekavu iet mikroautobusi. Ja brauc ar auto, jānogriežas no šosejas pa labi uzreiz aiz tirdzniecības centra Liiba. Skaista, gaiša, “tipveida” skola kreisajā pusē. Trešais stāvs.

(Pievienotā) dzīves vērtība

Taizemes aģentūras Ogilvy & Mather Bangkok darbs, kas festivālā Spikes Asia ieguva galveno balvu televīzijas reklāmu kategorijā. Darbs, kura sniegtā ziņa ir tālu ārpus un augstu virs jebkādām kategorijām. Jebkādām, izņemot pašu svarīgāko.

. . .

Neesmu uzrakstījis ne rindiņas par vislielāko atvasaras kustību, kas vienas diennakts laikā dzimusi tepat – Latvijas internetā. Un joprojām nezinu, ko un kā par to pastāstīt. Visa kā ir tik daudz – gan emociju, gan darbu, gan brīnuma. Bet es gribu, lai arī Tu pievienojies un palīdzi www.lielie.lv.